10.6. Slīpraksts

Slīpraksta lietojums – nosaukumos, svešvalodas vārdos, akronīmos un abreviatūrās, teksta izcelšanai. Latīņu valodas saīsinājumi un frāzes.

Slīprakstā raksta:

• Eiropas Savienības Oficiālā Vēstneša nosaukumu,
• vārdus un īsas frāzes svešvalodās, piemēram, Länder, carte blanche, arī oriģinālrakstībā minētus personu vārdus, iestāžu nosaukumus, prečzīmes, vietvārdus u. c.,
• akronīmus un abreviatūras, kuras netulkotas lieto visās valodās neatkarīgi no to sākotnējās cilmes, piemēram, Incoterms,UNMIK,
• zinātniskos nosaukumus latīņu valodā.

Slīprakstu mēdz lietot priekšvārdos, epilogos, izdevēja piezīmēs – jebkurā dokumenta daļā, kuru nav sarakstījis tā autors. Izņēmumus sk. 10.2.1. punktā.

Citātus liek pēdiņās, nevis raksta slīprakstā. Jācenšas nelietot vienlaikus pēdiņas un slīprakstu.

Lietojot slīprakstu citvalodu vārdiem, jāatceras, ka šādi citvalodu vārdus izceļ latviešu tekstā. Tāpēc nav vajadzības slīprakstu lietot garos sarakstos svešvalodās.

Latīņu valodas saīsinājumi un frāzes

Latīņu valodas vārdu saīsinājumus pēc iespējas tulko latviski, piemēram, “etc.” – “utt.”, “i.e.” – “t. i.”. Ja šos saīsinājumus tomēr atstāj netulkotus, tos neraksta slīprakstā, piemēram, “NB!”, “P. S.”.

Latīņu valodas frāzes raksta slīprakstā, piemēram, status quo.

Latīņu vārdu un izteicienu vai to latvisko tulkojumu lietošana ir tās iestādes ziņā, kas sagatavo dokumentu, jo daudziem latīņu izteicieniem nav precīza ekvivalenta latviešu valodā un to jēgas visaptveroša izteikšana latviski īsā formā var būt apgrūtināta.