3.2.1. Nosaukumi
Tiesību akta nosaukumam iespējamas divas formas: pilnais nosaukums (ietver tiesību akta veidu, numuru, pieņēmējiestādes nosaukumu, pieņemšanas datumu un īsu priekšmeta izklāstu) un īsais nosaukums (ietver tiesību akta veidu, numuru un, ja uz aktu atsaucas pirmo reizi, pieņēmējiestādes nosaukumu).
Tiesību akta nosaukumam iespējamas divas formas: pilnais nosaukums un īsais nosaukums.
Pirmo reizi atsaucoties uz tiesību aktu cita tiesību akta tekstā, lieto pilno nosaukumu un vienmēr pievieno arī zemsvītras piezīmi ar atsauci uz Oficiālo Vēstnesi, kurā tas publicēts. Norādēs pilno nosaukumu sniedz tekstā, savukārt apsvērumos, pantos un pielikumos – zemsvītras piezīmē.
Turpmākās atsaucēs uz iepriekš minētu tiesību aktu lieto īso nosaukumu, nenorādot pieņēmējiestādi vai Oficiālā Vēstneša atsauci.
Pilnais nosaukums
Tiesību akta pilnā nosaukuma daļas ir šādas:
- tiesību akta veids (regula, direktīva, utt.),
- numurs (t. i., attiecīgā abreviatūra(-as) – “ES”, “Euratom”, “ES, Euratom” vai “KĀDP”), gads un tiesību akta kārtas numurs,
- pieņēmējiestādes nosaukums,
- tiesību akta pieņemšanas datums (Eiropas Parlamenta un Padomes kopīgi pieņemtajiem aktiem – parakstīšanas datums),
- īss tiesību akta priekšmeta izklāsts,
- aktiem ar divkāršu numerāciju – pieņēmējiestādes piešķirtais numurs (sk. 1.2.2. punktu, “Divkārša numerācija”).
Atkarībā no valodas šo komponentu secība var atšķirties. Latviešu valodā pilnā nosaukuma komponentus vajadzības gadījumā atdala ar komatu.
Pilno nosaukumu vienmēr norāda kopā ar atsauci uz Oficiālo Vēstnesi, kurā tiesību akts publicēts. Norādēs pilno nosaukumu sniedz tekstā, bet atsauci norāda zemsvītras piezīmē:
ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2015. gada 11. marta Regulu (ES) 2015/476 par pasākumiem, kurus Savienība drīkst veikt aizsardzībai pret dempingu un subsidētu importu pēc ziņojuma, ko pieņēmusi PTO Strīdu izšķiršanas padome(1) (..)
Pirmo reizi atsaucoties uz tiesību aktu apsvērumos, pantos vai pielikumos, tā pilno nosaukumu norāda zemsvītras piezīmē kopā ar Oficiālā Vēstneša atsauci:
Uzskata, ka vērtspapīru finansēšanas darījumi, kas definēti Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2015/2365(2) 3. panta 11. punktā, neietekmē cenu atklāšanas procesu (..)
Atsaucē uz pilno nosaukumu iekļauj visus nosaukumu veidojošos vārdus, piemēram, “un groza ..” vai “un atceļ ..”, bet ne pēc nosaukuma pievienotos vārdus, piemēram, “kodificēta redakcija”, “pārstrādāta redakcija” utt.
Īsais nosaukums
Īso nosaukumu izmanto apsvērumos, pantos un pielikumos. Tā komponenti ir šādi:
- ja uz aktu atsaucas pirmo reizi – pieņēmējiestādes nosaukums,
- tiesību akta veids,
- numurs (t. i., attiecīgā abreviatūra(-as) – “ES”, “Euratom”, “ES, Euratom” vai “KĀDP”), gads un tiesību akta kārtas numurs,
- aktiem ar divkāršu numerāciju – pieņēmējiestādes piešķirtais numurs (sk. 1.2.2. punktu, “Divkārša numerācija”).
Ciltsgrāmatās ierakstītie tīršķirnes vaislas dzīvnieki būtu jāidentificē saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2016/429 (2).
(..)
Īso nosaukumu bez pieņēmējiestādes un bez zemsvītras piezīmes lieto, atsaucoties uz tiesību aktu, kas jau ir minēts iepriekš:
Attiecībā uz zirgu sugu tīršķirnes vaislas dzīvniekiem Regulā (ES) 2016/429 ir paredzēts (..)
Atsaucēs uz konkrētiem deleģētiem vai īstenošanas aktiem – lietojot gan pilno, gan īso nosaukumu – norādē uz akta veidu vienmēr ietver vārdu “deleģētais(-ā)” vai “īstenošanas”:
Īstenošanas regulas (ES) Nr. 540/2011 pielikumu groza saskaņā ar šīs regulas II pielikumu.
Tomēr, ja tiesību akta tekstā izdara atsauci uz šo pašu aktu, norādē uz akta veidu vārdu “deleģētais(-ā)” vai “īstenošanas” neietver, piemēram: “ir pieņēmusi šo regulu”, “šīs regulas pielikums”, “Šī direktīva ir adresēta dalībvalstīm”, “šā lēmuma 2. pants” utt.