3.5.1. Punktu uzskaitījuma noformēšana

Punktu uzskaitījumu parasti sāk ar ievadfrāzi, un numerācija un pieturzīmes tiek lietotas atkarībā no līmeņa.

1. Ja uzskaitījums seko ievadfrāzei, tās beigās liek kolu, pat ja ievadfrāze ievada nākamo ievadfrāzi:

Regulu (EK) Nr. 1623/2000 groza šādi:

  1. regulas 92. pantu groza šādi:
    1. panta 2. punktu groza šādi:
      1. punkta c) apakšpunktu aizstāj ar šādu:
        • “c) (..)”

2. Uzskaitījumā iekļauto punktu numerācijai pirmajā līmenī izmanto mazos burtus ar iekavu aiz tiem, otrajā līmenī izmanto mazos romiešu ciparus ar iekavu aiz tiem, bet trešajā līmenī – arābu ciparus ar iekavu aiz tiem. Ceturtajā līmenī izmanto ievilkumus:

Šo direktīvu piemēro:

  1. (..):
    1. (..):
      1. (..):
        • (..).

Izņēmuma kārtā pantos par definīcijām un grozošajos noteikumos (sk. 3.3. punktu) punktus numurē, pirmajā līmenī izmantojot arābu ciparus ar iekavu aiz tiem, otrajā līmenī turpinot ar mazajiem burtiem ar iekavu aiz tiem, bet trešajā līmenī – izmantojot mazos romiešu ciparus ar iekavu aiz tiem.

3. Ja uzskaitījuma punkti ir apzīmēti ar skaitli vai burtu, pēc kura liek iekavu, punktus atdala ar semikolu. Ievilkumus atdala ar komatu:

Šo direktīvu piemēro:

  1. (..);
  2. (..):
    1. (..);
    2. (..);
    3. (..):
      1. (..);
      2. (..):
        • (..),
        • (..),
        • (..);
      3. (..)

4. Pēc uzskaitījuma punktiem tabulās vai sarakstos pieturzīmes var lietot vai arī nelietot.