9.5.1. Iestādes un struktūras
Iestādes un struktūras jāuzskaita protokola kārtībā.
Iestādes un struktūras jāuzskaita protokola kārtībā.
Turpmākajā sarakstā protokola kārtībā norādīti iestāžu un struktūru oficiālie nosaukumi, kuri ir spēkā kopš 2009. gada 1. decembra (Lisabonas līguma stāšanās spēkā). Sarakstam seko tabula, kurā norādīta nosaukuma forma atkarībā no publikācijas veida, kā arī abreviatūras un mītnes atrašanās vietas.
a) Iestādes
- Eiropas Parlaments
- Eiropadome
- Eiropadomes priekšsēdētājs
- Eiropas Savienības Padome
- Eiropas Komisija
- Eiropas Savienības Tiesa
- Tiesa
- Vispārējā tiesa
NB:
Civildienesta tiesa, kas tika izveidota 2004. gadā, darbību beidza 2016. gada 1. septembrī, nododot pilnvaras Vispārējai tiesai.
- Eiropas Centrālā banka
- Eiropas Revīzijas palāta
Eiropas Savienībā
Valstu vai valdības vadītāju (prezidentu vai premjerministru) un Eiropas Komisijas priekšsēdētāja sapulces, parasti četras reizes gadā. Šīs sapulces dēvē arī par samitiem. Eiropadome nosaka vispārējas Eiropas Savienības politiskās vadlīnijas.
Dalībvalstu ministri regulāri tiekas Eiropas Savienības Padomē. Atkarībā no izskatāmā jautājuma no katras valsts piedalās attiecīgās jomas ministrs. Tā ir Eiropas Savienības galvenā lēmējiestāde, kas pieņem lielāko daļu Eiropas Savienības tiesību aktu.
Ārpus Eiropas Savienības
Eiropas Padome ir starpvalstu organizācija, bet tā nav Eiropas Savienības iestāde.
b) Ārpolitikas struktūras
- Eiropas Ārējās darbības dienests
- Savienības Augstais pārstāvis ārlietās un drošības politikas jautājumos
c) Padomdevējas struktūras
d) Citas struktūras
- Eiropas Investīciju banka
- Eiropas Ombuds
- Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītājs
- Eiropas Datu aizsardzības kolēģija
| IESTĀDES UN STRUKTŪRAS – dažādas nosaukumu formas | |||
|---|---|---|---|
| Pilnais nosaukums | Īsais nosaukums(1) | Abreviatūra | Mītne |
| Eiropas Parlaments | Parlaments | EP | Strasbūra(2) |
| Eiropadome | — | — | Brisele |
| Eiropas Savienības Padome | Padome
NB:
Sarunvalodā:
|
— | Brisele |
| Eiropas Komisija | Komisija | — | Brisele(3) |
| Eiropas Savienības Tiesa (iestāde) | Tiesa | EST | Luksemburga |
|
Tiesa | — | Luksemburga |
|
— | — | Luksemburga |
| Eiropas Centrālā banka | — | ECB | Frankfurte pie Mainas |
| Eiropas Revīzijas palāta(4) Oficiālajā Vēstnesī: Revīzijas palāta |
Revīzijas palāta | — | Luksemburga |
| Eiropas Ārējās darbības dienests | — | EĀDD | Brisele |
| Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja | — | EESK(5) | Brisele |
| Eiropas Reģionu komiteja(6) Oficiālajā Vēstnesī, L sērijā: Reģionu komiteja |
komiteja | RK | Brisele |
| Eiropas Investīciju banka | — | EIB | Luksemburga |
| Eiropas Ombuds(7) | Ombuds | — | Strasbūra(8) |
| Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītājs(9) | — | EDAU | Brisele |
| Eiropas Datu aizsardzības kolēģija | — | EDAK | Brisele |
Īso formu ieteicams lietot tikai tad, ja tas nerada pārpratumus (piemēram, attiecībā uz tiesām). Minot tekstā pirmo reizi, jālieto pilnais nosaukums.
Parlamenta mītne ir Strasbūrā, tomēr papildu sēdes notiek Briselē. Sekretariāts atrodas Luksemburgā.
Komisijas mītne ir Briselē, tomēr daži tās direktorāti atrodas arī Luksemburgā.
“Eiropas Revīzijas palāta” ir vispārējs nosaukums. Tomēr juridiskos dokumentos oficiālais nosaukums ir “Eiropas Savienības Revīzijas palāta” (līdz 30.11.2009.: “Eiropas Kopienu Revīzijas palāta”), lai gan to lieto reti. Oficiālajā Vēstnesī lieto īso formu “Revīzijas palāta”.
Nelietot “Ekonomikas un sociālo lietu komiteja” vai “ESK”.
Vispārpieņemtais nosaukums ir “Eiropas Reģionu komiteja”. Tīri juridiskos dokumentos un Oficiālā Vēstneša L sērijā izmantojamais oficiālais nosaukums ir “Reģionu komiteja”. Izmantotais akronīms nav maināms (pēc Komitejas pieprasījuma).
Otro vārdu raksta ar mazo burtu, ja domāta amatpersona, nevis iestāde.
Ombuda mītne ir kopēja ar Eiropas Parlamentu.
Otro vārdu raksta ar mazo burtu, ja domāta amatpersona, nevis iestāde.