Ievads

Vēsture

1952. gads

Pēc EOTK līguma stāšanās spēkā paziņojumu, lēmumu utt. publicēšanai izveido Oficiālo Vēstnesi.
Pirmais Oficiālais Vēstnesis iznāk 30. decembrī.
No 1952. gada līdz 1958. gada 19. aprīlim to sauc par Eiropas Ogļu un Tērauda Kopienas Oficiālo Vēstnesi. Oficiālās valodas ir franču, itāļu, nīderlandiešu un vācu.

1958. gads

Līdz ar EEK līguma un Euratom līguma stāšanos spēkā izdevuma nosaukumu maina, un turpmāk to sauc par Eiropas Kopienu Oficiālo Vēstnesi. Pirmo Oficiālo Vēstnesi ar jauno nosaukumu publicē 20. aprīlī.

1968. gads

No janvāra Oficiālais Vēstnesis iznāk divās sērijās – L (tiesību akti) un C (informācija un paziņojumi).
L sērijas pirmo izdevumu publicē 3. janvārī.
C sērijas pirmo izdevumu publicē 12. janvārī.

1978. gads

7. janvārī iznāk S sērijas (Eiropas Kopienu Oficiālā Vēstneša pielikums) pirmais izdevums.
Paziņojumus par atklātiem konkursiem, Eiropas Attīstības fonda paziņojumus u. tml. pirms tam publicēja attiecīgi L sērijā (līdz 1974. gada beigām) un C sērijā (līdz 1977. gada beigām).

1981. gads

CELEX (Communitatis Europaeae Lex) datubāze – automatizēta ES iestāžu daudzvalodu dokumentācijas sistēma, kurā ir Kopienas tiesību akti, – kļūst pieejama sabiedrībai. CELEX datubāzi izplata Komisija, un tā ir pieejama tiešsaistē un magnētiskajās lentēs.

1986. gads

S sērija kļūst pieejama elektroniskā formā (atklāto konkursu elektroniskajā datubāzē TED (Tenders Electronic Daily)).

1987. gads

L un C sērija kļūst pieejama mikrokaršu formā.

1991. gads

No janvāra izveido C … A sēriju.

1992. gads

Oktobrī CELEX pārvaldību no Komisijas pārņem Oficiālo publikāciju birojs.

1997. gads

S sērija kļūst pieejama CD-ROM formā.

1998. gads

L un C sērija kļūst pieejama EUR-Lex interneta vietnē. No 1. jūlija S sēriju vairs nepublicē uz papīra, bet tikai CD-ROM formā un internetā (TED datubāzē).

1999. gads

No 31. augusta elektroniskā formā publicē jaunu C … E sēriju (E = elektronisks).

2001. gads

L un C sērija kļūst pieejama CD-ROM formā.

2002. gads

No 1. janvāra EUR-Lex datubāze ir pieejama bez maksas.

2003. gads

No 1. februāra Oficiālā Vēstneša nosaukums ir Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis (Nicas līgums).

2004. gads

Sakarā ar ES paplašināšanos no 1. maija Oficiālo Vēstnesi publicē 20 valodās. Saskaņā ar Padomes Regulu (EK) Nr. 930/2004 OV izdevumam maltiešu valodā piemēro atkāpi: trīs gadus (1.5.2004.–1.5.2007.) iestādēm maltiešu valodā obligāti jāpublicē tikai Eiropas Parlamenta un Padomes kopīgi pieņemtie tiesību akti.
No 1. maija uz OV izdevuma pēdējā vāka vairs nav krāsaino svītru un valodu versijas turpmāk identificē pēc ISO koda.
No 1. maija CELEX un EUR-Lex datubāzi papildina 20 valodās.
No 1. jūlija CELEX var izmantot bez maksas.
Jūlijā publicē pēdējo “Spēkā esošo Kopienas tiesību aktu direktorija” izdevumu uz papīra. Turpmāk šo izdevumu var atrast EUR-Lex.
No 1. novembra CELEX datus integrē EUR-Lex datubāzē un CELEX datubāzi vairs neatjauno.

2007. gads

No 1. janvāra pēc Bulgārijas un Rumānijas pievienošanās un lēmuma par sekundāru tiesību aktu publicēšanu īru valodā Oficiālo Vēstnesi publicē 23 valodās. Tomēr uz izdevumu īru valodā attiecas līdzīga atkāpe kā maltiešu valodai: piecus gadus (1.1.2007.–31.12.2011.) iestādēm īru valodā obligāti jāpublicē tikai Eiropas Parlamenta un Padomes kopīgi pieņemtās regulas (Padomes Regula (EK) Nr. 920/2005).
1. janvārī ievieš jaunu Oficiālajā Vēstnesī publicēto tiesību aktu klasificēšanas struktūru.

2009. gads

No 1. decembra, kad stājas spēkā Lisabonas līgums, OV papildina ar pagaidu L V rubriku “Akti, kuri no 2009. gada 1. decembra ir pieņemti, piemērojot Līgumu par Eiropas Savienību, Līgumu par Eiropas Savienības darbību un Euratom līgumu”. 31. decembrī šo rubriku likvidē.

2010. gads

1. janvārī ievieš jaunu Oficiālajā Vēstnesī publicēto tiesību aktu klasificēšanas struktūru, kas atspoguļo ar Lisabonas līgumu ieviestās izmaiņas.

2012. gads

Atkāpei attiecībā uz izdevumu īru valodā ar Padomes Regulu (ES) Nr. 1257/2010 pagarina termiņu par pieciem gadiem (1.1.2012.–31.12.2016.).

2013. gads

No 1. jūlija pēc Horvātijas pievienošanās Oficiālo Vēstnesi publicē 24 valodās.

2014. gads

No 1. aprīļa vairs neizdod C … E sēriju.

2016. gads

1. janvārī sāk izdot L … I un C … I sēriju.
Martā EUR-Lex portālā ievieš Eiropas tiesību aktu identifikatoru (ELI).

2017. gads

Atkāpei attiecībā uz izdevumu īru valodā vēlreiz pagarina termiņu – ar Padomes Regulu (ES, Euratom) 2015/2264, kas nosaka, ka atkāpes piemērošana jāsamazina un pakāpeniski jāizbeidz līdz 2021. gada 31. decembrim.

2022. gads

No 1. janvāra atkāpi attiecībā uz izdevumu īru valodā vairs nepiemēro.

2023. gads

No 1. oktobra ieviesta Oficiālā Vēstneša izdošana aktu pa aktam.
L … I, C … A un C … I sērija vairs neiznāk.

Dienesti, kas sagatavo iestāžu, struktūru un aģentūru dokumentus

Pilns iestāžu, struktūru un aģentūru saraksts dots 9.5. punktā.

Eiropas Parlaments (Brisele, Luksemburga, Strasbūra)

Dokumentus Oficiālajam Vēstnesim nosūta dažādas nodaļas.

Eiropadome (Brisele)

Dokumentus nosūta Eiropas Savienības Padomes Ģenerālsekretariāts.

Eiropas Savienības Padome (Brisele)

Dokumentus nosūta Ģenerālsekretariāts.

Eiropas Komisija (Brisele, Luksemburga)

Ģenerālsekretariāts sūta Oficiālajā Vēstnesī publicējamos Komisijas dokumentus, proti, saistošus tiesību aktus (L sērija), Komisijas priekšlikumus, informāciju un paziņojumus (C sērija), uzaicinājumus pieteikties konkursos un Eiropas Attīstības fonda paziņojumus (S sērija).

Eiropas Savienības Tiesa (Luksemburga)

Par dokumentu sūtīšanu atbild Tiesas kanceleja.

Eiropas Centrālā banka (Frankfurte pie Mainas)

Dokumentus nosūta Sekretariāta un valodu ģenerāldirektorāts vai Juridiskais ģenerāldirektorāts.

Eiropas Revīzijas palāta (Luksemburga)

Par dokumentu nosūtīšanu atbild Komunikācijas un ziņojumu daļa.

Augstais pārstāvis ārlietās un drošības politikas jautājumos (Brisele)

Dokumentus nosūta Eiropas Savienības Padomes Ģenerālsekretariāts.

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja (Brisele)

Dokumentus nosūta kanceleja.

Eiropas Reģionu komiteja (Brisele)

Dažādu struktūrvienību dokumentus nosūta kanceleja.

Eiropas Investīciju banka (Luksemburga)

Dokumentus nosūta to sagatavotāji.

Eiropas Ombuds (Strasbūra) un Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītājs (Brisele)

Dokumentus nosūta to sagatavotāji.

Citas iestādes un aģentūras

Citu iestāžu un aģentūru sarakstu sk. 9.5.3.–9.5.6. punktā.

LegisWrite

LegisWrite ir datorprogramma oficiālu dokumentu – gan juridiska rakstura, gan pārējo – sagatavošanai, rediģēšanai un pārsūtīšanai no vienas iestādes citām. Šī programma standartizē dokumentu struktūru un noformējumu.

Sīkāka informācija parLegisWrite atrodama procedūru rokasgrāmatas vietnēGoPro Guide to procedures), kas angļu un franču valodā pieejama ES iestāžu un struktūru darbiniekiem:https://webgate.ec.europa.eu/fpfis/wikis/display/REGISTRY/Legiswrite (angļu valodā)

Izmantojamā literatūra

Galvenie atsauču avoti saistībā ar dokumentiem, ko publicē Oficiālajā Vēstnesī:

1. par pareizrakstības un citiem valodas jautājumiem1:
   • latviešu valodas pareizrakstības un pareizrunas vārdnīcas,
   • svešvārdu vārdnīcas,
   • latviešu valodas gramatikas palīglīdzekļi,
   • VVC elektroniskā terminu datubāze;
2. par tiesību aktu izstrādi:
   • Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas Kopējā praktiskā rokasgrāmata Eiropas Savienības tiesību aktu izstrādē iesaistītajām personām, Eiropas Savienības Publikāciju birojs, 2015. gads,
   • Kopējā rokasgrāmata tādu aktu noformēšanai un aktu projektu izstrādei, uz kuriem attiecas parastā likumdošanas procedūra (Parlaments, Padome, Komisija), 2023. gada izdevums*,
   • Eiropas Savienības Padomes aktu izstrādes rokasgrāmata, 2023. gada izdevums,
   • Legislative drafting — a Commission manual (Komisijas tiesību aktu izstrādes rokasgrāmata)*;
3. par akronīmiem un saīsinājumiem:
   • latviešu valodas pareizrakstības un pareizrunas vārdnīcas,
   • IATE (terminoloģijas datubāzu sistēma terminoloģijas apkopošanai, izplatīšanai un kopējai pārvaldīšanai Eiropas Savienības iestādēs, aģentūrās un citās struktūrās);
4. tiesību aktu virsrakstu, satura, jaunāko grozījumu pārbaudei:
   • EUR-Lex (nodrošina piekļuvi Eiropas Savienības tiesību aktiem. Sistēma ļauj meklēt Oficiālajā Vēstnesī, un tajā ir iekļauti arī līgumi, tiesību akti, judikatūra un tiesību aktu priekšlikumi).

Papildus šai literatūrai daži Oficiālā Vēstneša izdevumi ir pastāvīgs atsauču avots tādās jomās kā lauksaimniecība, zivsaimniecība, tirdzniecības nolīgumi, kombinētā nomenklatūra, nolīgumi ar trešām valstīm utt.